Sporta un veselības industrijā atjaunošanās nav jauna tēma. Lielie sporta klubu tīkli jau vairākus gadus meklē veidus, kā treniņu papildināt ar masāžu, gaismas un citām atjaunošanās tehnoloģijām. Starptautiskajās izstādēs prezentētie jauninājumi diezgan ātri pārceļas arī uz ikdienas sporta klubu vidi, tāpēc tas, kas vēl pirms pāris gadiem varēja šķist kā nišas risinājums, šodien kļūst par ierastu sporta kluba pakalpojumu daļu.
Šīm tendencēm seko arī Baltijas valstu sporta klubi. „Lemon Gym“ un „Impuls“ komercdirektors un finanšu vadītājs Darjus Mikaila (Darius Mikaila) stāsta, ka „recovery“ virziens starptautiskajā sporta industrijā ir vērojams jau aptuveni piecus – sešus gadus. „Skatāmies, ko dara lielie tīkli Eiropā un Amerikā, braucam uz izstādēm, vērojam tendences. Reizēm ir jāpiedāvā tas, ko klients vēl pat nezina, ka gribētu,” viņš saka.

Viens no šādiem jauninājumiem Lietuvas sporta klubos kļuva sarkanās gaismas seansi. Tā vēsture sportotājiem sākās ar eksperimentu, kuram tolaik nebija pat piemērota galīgā risinājuma. Šodien sarkanā gaisma jau ir viena no galvenajām „Lemon Gym“ un „Impuls“ atjaunošanās zonu pakalpojumiem, klientu vērtējums, pēc tīkla pārstāvju vārdiem, konsekventi aug, un Lietuvā izmēģinātais modelis tiek izvērsts arī Latvijā.
Mazāka tirgus priekšrocība – iespēja eksperimentēt
Vērot, ko dara lielākie Eiropas vai ASV sporta klubu tīkli, ir viens, bet jauninājumus pielāgot savam tirgum – pavisam kas cits. Pēc D. Mikailas teiktā, šeit mazāks Baltijas valstu mērogs reizēm kļūst nevis par trūkumu, bet par priekšrocību. Tīklam, kuram ir simtiem vai tūkstošiem klubu, katra jauna pakalpojuma ieviešana nozīmē lielas investīcijas un sarežģītus procesus. Lietuvā jaunu ideju var izmēģināt dažos klubos, vērot klientu reakciju un tikai tad lemt, vai ir vērts to izvērst.
„Mūsu priekšrocība pār viņiem ir ātrums,” saka D. Mikaila. Tieši ar šādu principu sākās arī sarkanās gaismas vēsture. Nolemjot to izmēģināt sporta klubā, atklājās, ka tirgū tolaik pat nav piemērota gatava risinājuma. Tāpēc pirmā zona bija jākomplektē pašiem: „Krēslu un atpūtas krēslu pirkām no viena piegādātāja, paneļus – no citiem. Tajā laikā tirgū nebija nekā tāda, kas varētu piedāvāt risinājumu, kurš derētu gan klubam, gan mums, un vēl būtu par pieņemamu cenu. Mēs eksperimentējām, un sanāca diezgan labs variants.”

Šāds eksperimentēšanas modelis kļuva arī par turpmākās izvēršanas principu: jaunu pakalpojumu vispirms izmēģināt, vērot, vai cilvēki to izmanto, apkopot viņu vērtējumus un tikai tad, kad risinājums ir attaisnojies, ieviest to plašāk.
Kāpēc tieši sarkanā gaisma?
Sarkanās un tuvās infrasarkanās (NIR) gaismas terapija, ko sauc arī par fotobiomodulāciju, pēdējos gados arvien biežāk ir sastopama sporta un atjaunošanās vidē. Procedūras laikā ķermenis tiek pakļauts noteikta viļņa garuma sarkanai un tuvai infrasarkanajai gaismai. Sarkanā gaisma iedarbojas tuvāk ķermeņa virsmai, bet tuva infrasarkanā gaisma iekļūst dziļāk audos. Fotobiomodulācija tiek pētīta saistībā ar tās ietekmi uz šūnu enerģijas maiņu, muskuļu funkciju, fiziskās slodzes izraisītu nogurumu un atjaunošanos.
Sporta kluba vidē svarīgs un ļoti praktisks ir šīs tehnoloģijas aspekts – tās izmantošana neprasa papildu fiziskas pūles. Pēc treniņa cilvēks var vienkārši apgulties vai apsēsties pie gaismas paneļiem un veltīt laiku atpūtai. Tādējādi procedūra diezgan dabiski iekļaujas treniņa un atjaunošanās rutīnā.

Līdz ar tehnoloģiju piedāvājumu mainās arī cilvēku zināšanas par tām. Veselības tehnoloģiju tirgotāja „Odosterapija.lt“ vadītāja Ieva Vasiļauskiene (Ieva Vasiliauskienė) pamana, ka pirms pāris gadiem par sarkano gaismu bieži vien nācās stāstīt no nulles, bet šodien arvien vairāk cilvēku jau nāk zinot, ko meklē. „Cilvēki paši interesējas, paši uzdod jautājumus. Reizēm pat tādus, kuros jāiedziļinās papildus,” viņa stāsta.
Eksperimentu novērtēja klienti
Tomēr jauninājuma veiksmi sporta klubā rāda nevis tas, cik cilvēku to izmēģina aiz ziņkārības, bet gan tas, vai pakalpojums ilgtermiņā kļūst par viņu ieradumu daļu. „Lemon Gym“ un „Impuls“ seko atjaunošanās pakalpojumu izmantošanai, un ikceturkšņa klientu aptaujās jautā arī par „recovery“ zonu un tās atsevišķiem pakalpojumiem.
D. Mikaila atceras, ka sākums nebija iespaidīgs – jauns pakalpojums klientiem bija vēl mazpazīstams, tāpēc arī tā vērtējums bija diezgan viduvējs. Ilgtermiņā situācija sāka mainīties. „Droši vien daudzi klienti vēl nezināja, kas tas ir. Bet tagad tas pamazām, pamazām aug,” par vērtējumiem saka viņš.
Šodien sarkanā gaisma kopā ar masāžu un „Roll Shaper“ ir viens no trim galvenajiem tīkla atjaunošanās zonu pakalpojumiem. No biznesa viedokļa tas ir diezgan skaidrs signāls: kā eksperiments aizsāktais risinājums netika aizmirsts pēc pirmās ziņkārības noplakšanas, bet palika pakalpojumu klāstā un tiek ieviests tālāk.
Gaidīja sievietes, taču ieinteresējās arī vīrieši
Klientu aptaujas sporta klubu komandai sagādāja arī vienu pārsteigumu. Sākumā tika domāts, ka atjaunošanās pakalpojumi, un līdz ar to arī sarkanā gaisma, būs daudz pievilcīgāki sievietēm. Tomēr, atdalot vīriešu un sieviešu atbildes, būtisku atšķirību neredzēja. „Domājām, ka sievietes izmantos vairāk. Bet, atdalot vīriešu un sieviešu atbildes, lielas atšķirības nav,” saka D. Mikaila.
Līdzīgas tendences starp veselības tehnoloģijās ieinteresētajiem cilvēkiem redz arī I. Vasiļauskiene. Pēc viņas teiktā, īpaši izceļas cilvēki, kuri pārkāpuši 40 gadu robežu, kuru vidū ir ne mazums vīriešu, kas strādā fiziski smagu darbu. Viņu motivācija parasti ir ļoti praktiska: cilvēks vienkārši pamana, ka ķermenis pēc fiziskas slodzes vairs neatjaunojas tik ātri kā agrāk, tāpēc sāk meklēt veidus, kā sev palīdzēt.
Tas, pēc viņas teiktā, grauj arī stereotipu, ka veselības vai ilgmūžības tehnoloģijas primāri ir sieviešu interešu sfēra. To klientu vidū, kuri par tām aktīvi interesējas, vīriešu un sieviešu attiecība jau kļūst daudz līdzīgāka.
Mainās ne tikai pakalpojumi – mainās arī klients
Sarkanās gaismas popularitāti grūti nošķirt no plašākām cilvēku attieksmes izmaiņām pret savu veselību. D. Mikaila pamana, ka īpaši 40+ auditorijai šodien jau reti vajag skaidrot, kāpēc ir svarīgi kustēties vai rūpēties par savu ķermeni. Mainās pat iemesli, kuru dēļ cilvēks nāk sportot.
„Mēs mēdzām teikt, ka 30 gados cilvēki grib būt skaisti un nedomā par veselību, bet 40 gados skaistums aiziet otrajā plānā, veselība...”, saka viņš. Protams, tā nav stingra vecuma robeža, tomēr tendence, pēc sarunu biedru vārdiem, ir diezgan skaidra: līdz ar vecumu arvien svarīgāks motīvs kļūst ne tikai izskats, bet arī pašsajūta, fiziskā izturība un vēlme pēc iespējas ilgāk palikt aktīvam.
Pie šīm pārmaiņām ir veicinājusi arī informācijas pieejamība. Cilvēki lasa par miegu, uzturu, fiziskajām aktivitātēm, atjaunošanos, ilgmūžību un dažādām tehnoloģijām, tāpēc tas, kas pirms pāris gadiem šķita kā nišas jauninājums, šodien arvien biežāk jau ir apzināti meklēts pakalpojums. No otras puses, milzīgais informācijas daudzums rada arī pretēju problēmu. „Reizēm tagad pat grūtāk izvēlēties, kas tev der, jo tās informācijas un variāciju ir bezgalīgi daudz,” pamana D. Mikaila.
Tāpēc sporta klubu stratēģija nav atjaunošanās zonas piepildīt ar pēc iespējas lielāku tehnoloģiju daudzumu. Pakalpojumiem ir jābūt skaidriem, vienkārši lietojamiem un dabiski jāiekļaujas cilvēka sporta rutīnā.
Ar tehnoloģiju nepietiek – svarīga ir arī vide
Eksperimentējot ar sarkano gaismu, atklājās vēl viena, no pirmā skatiena vienkārša, taču lietotāja pieredzei svarīga lieta: nepietiek nopirkt iekārtu un novietot to jebkur sporta zālē. Sarkanās gaismas seansa laikā cilvēks nesporto, bet atpūšas, tāpēc viņa vajadzības ir pilnīgi citas.
„Cilvēks, izmantojot šo pakalpojumu, guļ vai atpūšas. Viņš grib komfortu, pat mazliet privātuma. Ja nav vietas un novietosi zāles vidū, neviens neizmantos,” saka D. Mikaila.
Tā blakus aktīvajām sporta telpām sāka veidoties atsevišķas „recovery“ zonas. Tajās cilvēks var pāriet no fiziskas slodzes uz atpūtu, masāžu vai sarkanās gaismas procedūru. Un tieši šeit paveras nedaudz plašāka sporta kluba transformācija – cilvēks tajā nāk ne vairs tikai izpildīt stundu ilgu treniņu un pēc iespējas ātrāk braukt mājās.
Sporta klubs – ne tikai par sportu
Sporta klubā arvien svarīgāka kļūst arī kopiena. Grupu treniņos cilvēki sāk atpazīt cits citu, sveicinās, runājas, izveidojas pastāvīgas grupas. D. Mikaila neslēpj, ka biznesam tas arī ir svarīgi: izveidojusies savstarpēja saikne ir vēl viens iemesls cilvēkam atgriezties.
„Mums no biznesa puses arī ir labi, jo tad klienti paliek ilgāk. Viņi savstarpēji pieķeras, grib atgriezties ne tik daudz pie pašas vietas, bet cits pie cita,” stāsta viņš.
Tātad treniņš, atjaunošanās un socializācija pamazām kļūst par vienas un tās pašas pieredzes daļām. Cilvēks var pasportot, veltīt laiku sarkanajai gaismai vai masāžai, aiziet uz pirti un tur satikt cilvēkus, kurus redz katru nedēļu. Sarkanās gaismas terapija šādā modelī vairs nav atsevišķa procedūra, kuras dēļ ir speciāli kaut kur jābrauc – tā kļūst par vienu no iespējām, kas atrodas tur, kur cilvēks tāpat regulāri sporto.
No eksperimenta Lietuvā – uz izvēršanu Latvijā
Tas, ka pirms pāris gadiem sāktais eksperiments attaisnojās, vislabāk parāda tālāka izvēršana. „Lemon Gym“ ir astoņi klubi Rīgā, un tiek atvērts devītais, kurā arī paredzēta atsevišķa „recovery“ zona ar sarkanās gaismas tehnoloģiju. „Sarkanā gaisma noteikti ir viens no galvenajiem mūsu „recovery“ zonas elementiem. Klienti to izmanto,” saka D. Mikaila.
Tātad ceļš no pirmā mēģinājuma līdz izvēršanai uz citu Baltijas valsti nebija balstīts tikai uz pieņēmumu, ka sarkanā gaisma šobrīd ir modē. Vispirms tehnoloģija tika izmēģināta, vēlāk vērots, kā to izmanto un kā to vērtē klienti, un tikai tad pieņemts lēmums virzīties tālāk.

Kopā šis stāsts parāda arī daudz plašākas sporta industrijas pārmaiņas. Sports paliek kā galvenais sporta kluba pakalpojums, taču mūsdienu klients no tās pašas telpas gaida vairāk – iespēju ne tikai dot ķermenim fizisku slodzi, bet arī parūpēties par tā atjaunošanos, pabūt starp cilvēkiem un veltīt laiku savai pašsajūtai.
„Sports ir mūsu galvenais pakalpojums. Vienkārši skatāmies uz to mazliet holistiskāk, lai klients varētu papildināt savu sportu ar atgūšanos, atjaunošanos,” apkopo D. Mikaila.
Sarkanās gaismas terapijas ceļš no pašiem nokomplektētas pirmās zonas līdz izvēršanai Lietuvā un Latvijā rāda, ka vismaz viens no globālās „recovery“ tendences jauninājumiem Baltijas valstu sporta klubos savu vietu jau ir atradis.














































